Frīdrihs Veinbergs bija ievērojams sabiedriskais darbinieks, populārs žurnālists, cilvēks, kas apveltīts ar asu prātu un loģisku domāšanu. Viņš bija namīpašnieku apvienotājs un vienotas darbošanās idejiskais tēvs.

Frīdrihs Veinbergs bija Rīgas Namīpašnieku biedrības pirmais priekšnieks.

Frīdriha Venberga biogrāfija

Dzimis: 1844. gada 24. janvārī, Svētes pagastā, Kurzemes guberņā;
Miris: 1924. gada 24. maijā (80 gadi), Rīgā

Dzimis 1844. gada 24. (12.) janvārī Svētes pagasta Lielsvētes muižā kā skolotāja dēls. Bērnībā mācījās pie tēva, tad vienu gadu (1855.) Jelgavas apriņķa skolā, bet pēc tam no 1856.līdz 1861.gadam – Jelgavas Pētera ģimnāzijā (Academia Petrina).

Pēc ģimnāzijas beigšanas dažus gadus vēlāk (1866.) Veinbergs devies uz Pēterburgu studēt tieslietas Pēterburgas Universitātē, bet pēc gada pārcēlies uz Maskavu, kur līdz 1869.gadam turpinājis studijas Maskavas Universitātē paralēli strādājot par mājskolotāju Maskavas ģenerālgubernatora ģimenē.

Pēc zinātņu kandidāta grāda iegūšanas atgriezās Jelgavā, kur strādāja Kurzemes guberņas valdē un oberhoftiesā. 1869. gadā Veinbergs pārcēlās uz dzīvi Rīgā un strādāja par Vidzemes guberņas hoftiesas un Rīgas Rātes advokātu. Paralēli oficiālajam darbam uzsāka savas publicista gaitas. 1869.gada janvārī parādās viņa pirmie raksti laikrakstā “Baltijas Vēstnesis” – “Svētā Pētera krēsls” un “Lasīšanas grāmatu krātuves”.

1871.gada februārī Frīdrihs Veinbergs kļūst par Rīgas Latviešu biedrības priekšnieku un šajā amatā nostrādā precīzi vienu gadu līdz 1872.gada februārim. Viņš bija arī biedrības Teātra komisijas priekšnieks, Zinību komisijas loceklis, ilgu laiku arī biedrības idejiskais vadītājs.

F. Veinbergs 70.gados pieslējās arī Krišjāņa Valdemāra, Jura Alunāna un Krišjāņa Barona veidotajai jaunlatviešu kustībai. Jaunlatviešu politiskā publicistika vācu un krievu valodā pauda idejas par vēlamo Baltijas provinču iekārtas pārveidošanu un latviešu tautas nacionālās attīstības mērķiem. Svarīgāko darbu autorus skaitā līdztekus Krišjānim Valdemāram, Andrejam Spāģim un Atim Kronvaldam bija arī Frīdrihs Veinbergs.

No 1873. līdz 1875. gadam viņš izdeva avīzi “Baltische Zeitung”, kas popularizēja latviešu centienus vācu valodā, no 1876. gada viņš bija aktīvs laikraksta “Baltijas Vēstnesis” līdzstrādnieks (1869.-1902.), ārzemju un iekšzemju ziņu nodaļas vadītājs (1876. un 1880.-1887.) un pēc pirmā Rīgas Latviešu biedrības vadītāja Bernharda Dīriķa nāves arī atbildīgais redaktors (1900.-1902., kopā ar N. Puriņu). No 1877.līdz 1880.gadam bija laikraksta “Rīgas Lapa” faktiskais redaktors.

Frīdrihs Veinbergs darbojās arī kā latviešu un leišu tuvinātājs šajā laika periodā avīzē publicējot rakstu “Iz latviešu-leišu vēstures” (1885.). 1885.gadā Leipcigā iznāk viņa brošūra “Politische Gedanken aus Lettland” (Politiskas domas par Latviju). Brošūras slēdziens: latviešu pilsonībai ar latviešu valodu jāieņem dzīvē vadošā loma, citādi demokrātiskās tieksmes no apakšas pāries socialdemokratijā. Tulkojis B. Bjernsona, V. Skota u.c. rakstnieku darbus.

1900.gadā Frīdrihs Veinbergs laikrakstā “Baltijas Vēstnesis” publicē aicinājumu latviešiem uz biedrošanos un apvienošanos, lai kopējiem spēkiem aizstāvētu savas tiesības un saimnieciskās intereses. Šis aicinājums guva atbalstu Rīgas latviešu namīpašnieku vidū, un aktīvākie no viņiem Viktors Lībeks, Ansis Pulkšs, Pēteris Ērmans, Augusts Auzenbergs un Jānis Bulle bija pirmie, kas stājās pie šīs idejas realizēšanas.

1902.gadā F. Veinbergs nodibināja savu laikrakstu “Rīgas Avīze”, kurā viņš strādāja par redaktoru līdz 1917.gadam. Tajā viņš pauda nacionāli konservatīvus uzskatus un vērsās pret sociāldemokrātu idejām un viņu mācību, aicināja uz reformām.

1902.gadā F. Veinbergs nodibināja savu laikrakstu “Rīgas Avīze”, kurā viņš strādāja par redaktoru līdz 1917.gadam. Tajā viņš pauda nacionāli konservatīvus uzskatus un vērsās pret sociāldemokrātu idejām un viņu mācību, aicināja uz reformām.

1903.gada 10.augustā Rīgas Latviešu biedrības zālē notiek Rīgas Namīpašnieku biedrības pirmo dibinātāju sapulce, kurā par biedrības valdes locekli ieceļ Frīdrihu Veinbergu, bet jau 14.augustā pirmajā biedrības valdes sēdē viņš tiek iecelts par biedrības priekšnieku.

Biedrības pirmsākumos F. Veinbergs veica aktīvu darbu biedrības darbības izveidē un attīstībā. Viņš organizēja telpu īrēšanu Rīgas Latviešu biedrības namā, kur notika biedrības sanāksmes. Sākumā sanāksmes bija t.s. izskaidrošanas vakari, kuros ar referātiem un paskaidrojumiem visvairāk uzstājās F. Veinbergs.

1906.gada 30.novembrī F. Veinbergu ievēl par Rīgas Namīpašnieku biedrības pārstāvi valsts domes vēlēšanu komitejā.

1907.gadā F.Veinbergu ievēl par Rīgas Namīpašnieku krājaizdevu sabiedrības goda kuratoru.

Frīdrihs Veinbergs ņēma aktīvu dalību 1909.gada Rīgas pilsētas Domes vēlēšanās, kļūstot par Domes deputātu. Savos politiskajos uzskatos viņu var raksturot kā galēji labēju politiķi, kurš aktīvi atbalstīja impērijas varu un iestājās pret kreisām kustībām.

1910.gada 4.jūlijā Krievijas imperators Nikolajs II apmeklē Rīgu, lai piedalītos Vidzemes guberņas pievienošanas Krievijas Impērijai 200.gadadienas svētkos. Rīgas Namīpašnieku biedrība paredzētās Ķeizara tikšanās ar Rīgas Domes un dažādu organizāciju pārstāvjiem laikā Rīgas pilī nolemj pasniegt caram sālsmaizi un par tās pasniedzējiem ievēl F. Veinbergu, J. Bēmu un F. Beržinski. Latvijas un īpaši Rīgas namīpašnieku vārdā F. Veinbergs, pasniegdams sālsmaizi, apsveic caru ar uzrunu.

1914.gada 2.februārī Frīdrihs Veinbergs tiek iecelts par Rīgas Namīpašnieku biedrības goda biedru.

Pirmā pasaules kara laikā F. Veinbergs Rīgas Namīpašnieku biedrības delegācijas sastāvā dodas uz Pēterburgu, lai runātu par Latvijas namīpašnieku smago stāvokli, lai panāktu namu izpārdošanas apturēšanu uz laiku.

Pēc tam, kad 1917. gada rudenī Vācijas karaspēks ieņēma Rīgu, F. Veinbergs vadīja “Rīgas Latviešu Avīzi” un atbalstīja Apvienotās Baltijas hercogistes dibināšanu 1918. gadā.

No 1920.gada viņš strādāja Vidzemes savstarpējā kredīta biedrībā un izdeva polit. brošūras: “Latvijas pirmā Saeima” (1922.), “Politiskas domas iz Latvijas” (1924.) u.c.

1924.gada 24.janvārī Rīgas Namīpašnieku biedrības valde rīko goda biedra F. Veinberga godināšanu viņa 80 gadu dzimšanas dienā. Goda mielastu sarīko Rīgas Latviešu biedrības namā. Vēl pēc pieciem mēnešiem – 24. maijā – F. Veinbergs mirst.

2018.gada 12.oktobrī, atzīmējot Rīgas Latviešu biedrības 150.gadadienu, Latvijas Pasts izdeva šim notikumam veltītu pastmarku un aploksni, kuras prezentācija notika biedrības namā. Uz pastmarkas redzami visu no 1868. līdz 1940.gadam Rīgas Latviešu biedrību vadījušo priekšnieku portreti, arī Frīdrihs Veinbergs.