Ielādē…

Biedrības vēsture

Rīgas Namīpašnieku biedrības būtiskākie vēstures notikumi
1903.gada 12.jūlijs Tiek dibināta Rīgas Namīpašnieku biedrība
1903.gada 10.augusts Notiek biedrības pirmo dibinātāju sapulce. Biedrības valdes priekšsēdētāja amatā ievēl zvērinātu advokātu un sabiedrisko darbinieku Frīdrihu Veinbergu
1903.gads Biedrības biedru skaits sasniedz 267 personas
1904.gada 1.jūnijs Uzsāk darbu Rīgas Namīpašnieku biedrības birojs Rīgas Latviešu biedrības telpās, kur iespējams reģistrēties jauniem biedriem, samaksāt biedru naudas un saņemt informāciju
1907.gada 16.marts Ministrija apstiprina Rīgas III.savstarpējās ugunsapdrošināšanas biedrības statūtus, un biedrības valdē ievēl biedrības biedrus E. Ozoliņu, F. Beržinski, J. Bēmu, A. Auzenbergu, J. Bulli un P. Steinbergu.
1907.gada 17.decembris Vidzemes guberņas sīkkredīta komiteja apstiprina Rīgas Namīpašnieku krājaizdevu sabiedrības statūtus. Nedēļu vēlāk sabiedrības valdē ievēl biedrības biedrus J. Boehmu, A. Auzenbergu, F. Beržinski, J. Feldmani un P. Ozoliņu.
1909.gads Pateicoties latviešu vēlēšanu komitejas panākumam par 1/3 domnieku iecelšanu no latviešu saraksta, Rīgas pilsētas Domē ievēl vairākus biedrības biedrus
1910.gada 4.jūlijs Krievijas cars Nikolajs II vizītes laikā Rīgas pilī namīpašnieku biedrības vadība pasniedz viņam sālsmaizi un F. Veinbergs apsveic ar uzrunu Latvijas namīpašnieku vārdā
1910.gads Biedrība iegūst savas telpas Rīgas Namīpašnieku krājaizdevu sabiedrības namā Brīvības bulvārī 2/4
1911.gads Biedrības biedru skaits sasniedz 792 personas
1914.gada 2.februāris Biedrības valdes priekšsēdētājs F. Veinbergs tiek iecelts par goda biedru
1917.gads 25.aprīlis Biedrības valdes priekšsēdētāja amatā ievēl bijušo Rīgas Latviešu biedrības teātra direktoru un bankas direktoru Pēteri Ozoliņu
1917.gada 16.maijs Pie biedrības dibina kooperatīvu – Rīgas Namīpašnieku patērētāju biedrību
1917.gada jūnijs Rīgas Namīpašnieku biedrība dibina Taksācijas komisiju, lai noskaidrotu kara laikā namīpašniekiem nodarīto zaudējumu apmēru
1917.gada 12.- 16.augusts Krievijas pilsētā Pēterburgā notiek namīpašnieku kongress, kurā piedalās Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes loceklis J. Purgalis.
1921.gads Biedrība kopā ar Rīgas Namīpašnieku savienību iesniedz atsauksmi par 15.10.1920. izdotajiem Ministru kabineta pagaidu noteikumiem par dzīvokļu īri, kas tiek publicēta atsevišķā izdevumā
1921.gada 20.- 21.augusts Notiek Latvijas pilsētu un miestu namīpašnieku I.kongress, kuru organizē Rīgas Namīpašnieku biedrība
1922.gada pavasaris Rīgas pilsētas domnieku vēlēšanās par Domes deputātiem kļūst J. Purgalis un J. Dāvis
1922.gada 2.jūnijs Biedrības valdes priekšsēdētāja amatā ievēl zvērinātu notāru un biedrības valdes locekli Jāni Purgali
1922.gada 11.jūnijs Rīgas Namīpašnieku biedrība iestājas Latvijas namīpašnieku biedrību savienībā kā tās pirmais biedrs
1922.gada 7.- 8.oktobris 1.Saeimas vēlēšanās Rīgas Namīpašnieku biedrība pievienojas Kristīgai nacionālai apvienībai. Par Saeimas deputātu ievēl J. Purgali
1922.gada 22.decembris Par biedrības Juridiskā biroja vadītāju apstiprina zvērinātu advokātu E. Strautnieku
1923.gada nogale Pie biedrības dibina vainaga fondu ar mērķi finansiāli atbalstīt mirušo fonda dalībnieku pavadīšanu. Vēlākajos gados tas pārtop par bēru fondu
1924.gada 24.janvāris Biedrības valdes Rīgas Latviešu biedrības namā godina F. Veinbergu viņa 80 gadu jubilejā
1924.gada 17.- 18.maijs Notiek Latvijas pilsētu un miestu namīpašnieku II.kongress, kuru organizē Rīgas Namīpašanieku biedrība
1924.gada 20.- 26.oktobris Francijas pilsētā Parīzē notiek 2.starptautiskais namīpašnieku kongress (Starptautiskais privātīpašuma aizsardzības kongress), kurā piedalās Rīgas Namīpašnieku biedrības pārstāvis J. Dāvis
1925.gads Biedrības vadošie pārstāvji startē Rīgas pilsētas domnieku vēlēšanās no Saimniecisko grupu apvienības saraksta. Rīgas pilsētas Domē tiek ievēlēts biedrības valdes priekšsēdētājs J. Purgalis
1925.gada 2.,4.-5.jūlijs Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notiek Latvijas namīpašnieku III.kongress, kurā referē biedrības pārstāvji
1925.gads Rīgas Namīpašnieku biedrību valsts līmenī pārstāvošā Latvijas Namīpašnieku biedrību savienība iestājas Starptautiskajā privātīpašnieku (namīpašnieku) savienībā (Union Internationale de la Propriété Foncière Batie – UIPFB)
1925.gada jūlijs Tiek dibināta namīpašnieku intereses pārstāvoša partija – Miera, kārtības un ražošanas apvienība, kuras līderi ir biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Purgalis un Liepājas Namīpašnieku biedrības priekšnieks Jānis Annuss
1925.gada 3.- 4.oktobris Biedrības vadošie pārstāvji startē 2.Saeimas vēlēšanās no Miera, kārtības un ražošanas apvienības saraksta
1926.gada 14.februāris Tiek dibināta Rīgas Namīpašnieku biedrības Dāmu komiteja. Biedrības Dāmu komitejas priekšsēdētāja amatā ievēl V. Veinbergu
1926.gada marts Iznāk mēnešraksta “Latvijas Apskats” pirmais numurs. Žurnālā ir vairākas tematiskās sadaļas, un viena no tām ir – Latvijas namīpašnieku biedrību Sabiedrības nodaļa. Izdevuma redaktors ir biedrības valdes loceklis J. Dāvis
1926.gada 25.- 26.septembris Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notiek Latvijas namīpašnieku IV.kongress, kurā referē biedrības pārstāvji
1926.gada 7.decembris Biedrība  Rīgas Namīpašnieku krājaizdevu sabiedrības telpās atver biedrības klubu
1927.gada 1.oktobris Atkal darbību atsāk biedrības Juridiskais birojs zvērināta advokāta F. Valtera vadībā
1927.gada novembris Pie Rīgas Namīpašnieku biedrības nodibinājās akadēmiskās jaunatnes pulciņš, kas vēlāk pārtop par Jaunatnes komiteju.
1928.gada 18.-19.februāris Biedrības vadošie pārstāvji startē Rīgas pilsētas domnieku vēlēšanās no Miera, kārtības un ražošanas apvienības saraksta. Rīgas pilsētas Domē tiek ievēlēts biedrības valdes priekšsēdētājs J. Purgalis, A. Krastkalns un K. Polis
1928.gada 13.jūlijs Iznāk namīpašnieku žurnāla “Mūsu īpašums” pirmais numurs. Žurnālā sniegta informācija par visu Latvijas namīpašnieku biedrību darbību, nodokļu un saimnieciskiem jautājumiem
1928.gads Biedrības biedru skaits saniedz 1820 personas
1928.gada 16.septembris Biedrības zālē un kluba telpās notiek Rīgas Namīpašnieku biedrības 25 gadu atceres pasākums
1928.gada 25.- 28.septembris Austrijas pilsētā Vīnē notiek 5.starptautiskais namīpašnieku kongress, kurā piedalās Rīgas Namīpašnieku biedrības pārstāvji J. Purgalis un J. Dāvis.
1928.gada 6.- 7.oktobris Biedrības vadošie pārstāvji startē 3.Saeimas vēlēšanās no Miera, kārtības un ražošanas apvienības saraksta
1929.gada 7.jūnijs Par žurnāla “Mūsu īpašums” atbildīgo redaktoru tiek iecelts Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšnieka biedrs Jānis Čākurs
1929.gada 14.- 15.septembris Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notiek Latvijas pilsētu namīpašnieku VII.kongress, kurā referē biedrības pārstāvji
1929.gada 25.- 29.septembris Vācijas pilsētā Berlīnē notiek 6.starptautiskais namīpašnieku kongress, kurā piedalās Rīgas Namīpašnieku biedrības pārstāvji J. Purgalis un J. Dāvis
1930.gada 10.- 11.maijs Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notiek Latvijas pilsētu namīpašnieku 8.kongress, kurā referē biedrības pārstāvji
1930.gada decembris Iznāk Namsaimnieka un apbūvieša kalendārs 1931.gadam Saeimas deputāta J. Annusa un biedrības valdes locekļa A. Zaķa redakcijā, kuru izplata Rīgas Namīpašnieku biedrība
1931.gada 14.februāris Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notiek Miera, kārtības un ražošanas apvienības Rīgas nodaļas biedru pilnsapulce. Apvienības valdes un revīzijas komisijas locekļu sastāvā ievēl pārsvarā Rīgas Namīpašnieku biedrības biedrus
1931.gada 1.marts Biedrības Dāmu komitejas priekšsēdētāja amatā ievēl Moniku Žubīti
1931.gada marts Iznāk otrais un papildinātais grāmatas “Namsaimnieka rokas grāmata” izdevums, kuru sastādījuši Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes loceklis A. Zaķis un T. Štāls.
1931.gada 28.- 29.marts Biedrības vadošie pārstāvji startē Rīgas pilsētas domnieku vēlēšanās no Miera, kārtības un ražošanas apvienības saraksta. Rīgas pilsētas Domē tiek ievēlēts biedrības valdes priekšsēdētājs J. Purgalis, kā arī valdes loceklis J. Čākurs
1931.gada 10.aprīlis Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notika Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības delegātu sapulce. Ar referātiem uzstājas savienības valdes priekšsēdētājs J. Purgalis, savienības valdes locekļi A. Zaķis, J. Čākurs un F. Bērziņš
1931.gada 15.aprīlis Biedrības Dāmu komiteja atzīmēja savas 5 gadu darbības atceri
1931.gada 3.- 4.oktobris Biedrības vadošie pārstāvji startē 4.Saeimas vēlēšanās no Miera, kārtības un ražošanas apvienības saraksta. Saeimā tiek ievēlēts apvienības ģenerālsekretārs un biedrības biedrs Andrejs Zaķis
1932.gada marts Rīgas Namīpašnieku biedrība sveic Tallinas Namīpašnieku biedrību tās 25 gadu pastāvēšanas jubilejā
1932.gada 3.aprīlis Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notiek ikgadējā Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības delegātu sapulce
1932.gada 5.jūlijs Atceres pasākums veltīts Jāņa Purgaļa 10 gadu darbībai biedrības priekšsēdētāja un 25 gadu darbībai biedrības valdes locekļa amatos
1932.gada novembris Rīgas namīpašnieku biedrības valde kopā ar biedrības Dāmu komiteju griežas pie visiem Latvijas namīpašniekiem ar lūgumu palīdzēt krīzes skartajiem strādniekiem, kuri palikuši bez darba
1933.gada 2.janvāris Rīgas pilsētā uzsāk darbību ceturtā rajona īres valde, kurā Rīgas Namīpašnieku biedrību pārstāvēs pieci biedri
1933.gada 26.februāris Biedrības Dāmu komitejas priekšsēdētāja amatā ievēl Elvīru Purgali
1933.gada 14.- 19.maijs Itālijas pilsētā Romā notiek 8.starptautiskais namīpašnieku kongress, kurā piedalās Latvijas namīpašnieku delegācijai J. Purgaļa vadībā.
1933.gads Biedrības biedru skaits pārsniedz 2200 personas
1933.gada 13.jūlijs Namsaimnieku žurnāls “Mans īpašums” svin 5 gadu jubileju. Izdevniecības kooperatīva “Namsaimnieks” valdē un žurnāla redakcijā darbojas Rīgas Namīpašnieku biedrības biedri
1933.gada 21.septembris Namīpašnieku organizāciju pārstāvju delegācija, piedaloties biedrības biedriem A. Zaķim, J. Purgalim un J. Čākuram, iesniedz Ministru prezidentam A. Bļodniekam memorandu par īres likuma atcelšanu
1933.gada 14.oktobris Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē notiek Rīgas Namīpašnieku biedrības 30 gadu atceres pasākums
1933.gada 14.- 15.oktobris Rīgas Namīpašnieku biedrības zālē notiek Latvijas Namīpašnieku, gruntsīpašnieku un apbūviešu IX.kongress
1933.gada novembris Par Rīgas pilsētas Domes priekšsēdētāja biedru ievēlēts Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes loceklis J. Čākurs
1934.gada 22.aprīlis Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notiek ikgadējā Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības delegātu sapulce
1934.gada 5.aprīlis Par Rīgas pilsētas Domes priekšsēdētāja biedru atkārtoti ievēlēts Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes loceklis J. Čākurs
1934.gada 3.maijs Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības valdē ievēlēti Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes locekļi – J. Purgalis, J. Dāvis, A. Zaķis, Lapiņš un J. Čākurs
1934.gada 16.maijs Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes sēdē nolemts biedrības valdes vārdā nosūtīt apsveikuma telegrammu Ministru prezidentam K. Ulmanim un Kara ministram J. Balodim
1934.gada 29.maijs Biedrība sadarbībā ar Iekšlietu ministriju namīpašnieku starpā uzsāk ziedojumu vākšanu aizsargu organizācijām
1934.gada jūnijs Iekšlietu ministrs V. Gulbis ieceļ bijušo deputātu, biedrības valdes locekli A. Zaķi par Rīgas pilsētas revīzijas komisijas locekli
1934.gada 20.jūnijs Rīgas pilsētas valde Galvenā ienākuma nodokļa komisijā ievēlēja Rīgas Namīpašnieku biedrības uzstādīto kandidātu T. Štālu
1934.gada jūlijs Rīgas pilsētas valde Būvju nodaļas komisijā ievēlēja biedrības biedrus J. Bulli un L. Neiburgu, bet Izbūves komisijā – biedrības biedrus D. Bišofu, K. Dreifeldu un P. Radziņu
1934.gada 6.jūlijs Ministru prezidents K. Ulmanis pieņēma Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības delegāciju, kuru galvenokārt pārstāvēja Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes locekļi. Delegācijas vadītājs J. Purgalis pasniedza Ministru prezidentam adresi (vēstuli) ar atbalstu un vēlējumu visu Latvijas namīpašnieku vārdā
1934.gada 16.jūlijs J. Purgaļa namā notika Latvijas Apvienoto namīpašnieku savstarpējās kredītsabiedrības dibinātāju vispārējā sapulce. Sabiedrības sapulce ievēlēja valdes un padomes locekļus, starp kuriem bija vairāki Rīgas Namīpašnieku biedrības biedri
1934.gada 16.novembris Par Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības valdes priekšsēdētāju ievēl līdzšinējo valdes locekli, Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšnieka pienākumu izpildītāju J. Čākuru
1934.gada 28.novembris Biedrības valdes priekšsēdētāja amatā ievēl ilggadējo biedrības valdes locekli un žurnāla “Mūsu īpašums” atbildīgo redaktoru Jāni Čākuru
1935.gada janvāris Starptautiskā privātīpašnieku (namīpašnieku) žurnāla “Revue Internationale de la Propriété Foncière Bâtie” 1935.gada pirmajā numurā publicēts J. Purgaļa raksts par likumdošanu īres jautājumos Latvijā
1935.gada 25.janvāris Par Kara aviācijas fonda Rīgas apakškomitejas priekšsēdētāja biedru ievēlēja Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšnieku J. Čākuru
1935.gada 8.ferbuāris Biedrības valde izplata aicinājumu visiem namīpašniekiem ziedot kara aviācijai
1935.gada 12.novembris Zem Rīgas Namīpašnieku biedrības karoga apvienojas 6 Rīgas namīpašnieku biedrības
1935.gada 17.decembris Iekšlietu ministra biedrs A. Bērziņš biedrības valdes priekšsēdētāja amatā ieceļ zvērinātu advokātu Heinrihu Rūsi
1936.gada 7.janvāris Iekšlietu ministra biedrs A. Bērziņš ieceļ Rīgas Namīpašnieku biedrības valdi un revīzijas komisiju
1936.gada 7.janvāris Atbilstoši 1935.gada 30.decembra “Likumam par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru” kameras prezidija loceklis J. Ķerpe uzņemas namsaimniecības un būvniecības sekcijas pārstāvēšanu un veicināšanu tādējādi regulējot Rīgas Namīpašnieku biedrības darbību
1936.gada 7.februāris Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs A. Bērziņš par kameras Namsaimnieku un būvniecības sekcijas priekšsēdētāju iecēla biedrības valdes priekšsēdētāju H. Rūsi, bet par sekcijas priekšsēdētāja vietnieku – biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieku L. Neiburgu
1936.gada marts Rīgas Namīpašnieku biedrībai pievienojas Torņkalna Namīpašnieku biedrība
1936.gada 17.aprīlis Par žurnāla “Mūsu īpašums” atbildīgo redaktoru tiek iecelts Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšnieks Heinrihs Rūsis
1936.gada 12.jūnijs Pēc valsts un ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 29.maija aicinājuma par ziedojumu vākšanu Uzvaras laukuma izbūvei Rīgā, Pārdaugavā, biedrības biedri uzsāk līdzekļu ziedošanu
1936.gada 13.septembris Rīgas Namīpašnieku biedrības pārstāvji – priekšnieks H. Rūsis un priekšnieka biedrs P. Miezis piedalās Pļaujas svētkos Rēzeknē
1937.gada 5.janvāris Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā apstiprināti normālstatūti saskaņā ar kuriem biedrība turpmāk darbosies kameras Namsaimnieku un būvniecības sekcijas vadībā
1937.gada 19.janvārī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs A. Bērziņš par kameras Namsaimniecības komisijas priekšsēdētāju ieceļ biedrības valdes priekšsēdētāju H. Rūsi
1937.gada 16.februāris Rīgas Apgabaltiesā tiek apstiprināti Rīgas Namsaimnieku biedrības statūti
1937.gada 21.februāris Savā dzīvesvietā Rīgā tiek sumināts Rīgas Namīpašnieku biedrības ilggadējais biedrs, valdes loceklis un kasieris Fricis Bērziņš
1937.gada 4.aprīlis Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē notiek Rīgas Namsaimnieku biedrības Centra sekcijas dalībnieku pilnsapulce
1937.gada 2.maijs Sasauktā Rīgas Namsaimnieku biedrība delegātu sapulce pārņem Rīgas Namīpašnieku biedrības darbību
1937.gada 15.maijs Latvijas atjaunošanas dienas svētkos Valsts prezidents pilī pieņems apsveicējus, t.sk. arī Rīgas Namsaimnieku biedrības delegāciju
1937.gada 6.jūnijs Rīgas Namsaimnieku biedrība galvaspilsētā uzņem Tallinas Namsaimnieku biedrības vadītus Igaunijas namsaimniekus
1937.gada jūlijs Rīgas Namsaimnieku biedrība iesniegusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai rakstu par priekšlikumiem ienākuma nodokļa aprēķina pārskatīšanai
1937.gada 26.- 27.novembris Kongresu nama Kongresu zālē notiek Tirgotāju, rūpnieku un namsaimnieku 1.kongress, kurā piedalās un referē biedrības valdes locekļi
1937.gada decembris Par Latvijas hipotēku bankas padomes priekšsēdētāju apstiprināts Rīgas Namsaimnieku biedrības priekšnieka vietnieks L. Neiburgs
1937.gada 31.decembris Rīgas Namīpašnieku savstarpīgās kredītbiedrības valdē ievēlēja Rīgas Namsaimnieku biedrības biedru H. Liepiņu, bet padomē – biedrības padomes locekļus K. Kalenbergu un M. Zīli
1937.gada 8.decembris Rīgas Nomaļu apvienība pievienojas Rīgas Namsaimnieku biedrībai
1938.gada 5.janvāris Par žurnāla “Mūsu īpašums” atbildīgo redaktoru tiek iecelts Rīgas Namsaimnieku biedrības valdes loceklis Pēteris Lielais
1938.gada janvāris Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs A. Bērziņš par kameras Namsaimniecības un būvniecības sekcijas priekšsēdētāju ieceļ biedrības valdes priekšsēdētāju H. Rūsi
1938.gada 27.marts Rīgas namsaimnieku biedrības valdes priekšsēdētāja amatā ievēl krāsu fabrikas īpašnieku Eduardu Rozīti
1938.gada 1.jūlijs Darbu uzsāk Rīgas Namsaimnieku biedrības Bēru fonds, kas pārņem līdzšinējo Rīgas namīpašnieku biedrību bēru un vainaga fondu funkcijas
1938.gada 15.jūlijs Namsaimnieku žurnāls “Mans īpašums” svin 10 gadu jubileju
1938.gads Biedrības biedru skaits ir 2100 personas
1938.gada augusts Rīgas Namsaimnieku biedrības valde lēma pilsētu sadalīt 19 sekciju darbības rajonos un šajā sakarā dibināt jaunas biedrības sekcijas
1938.gada oktobris Rīgas Namsaimnieku biedrības priekšnieks E. Rozīts namīpašnieku biedrības vārdā nosūtīja apsveikuma telegrammu Rīgas Latviešu biedrības priekšniekam A. Krastkalnam biedrības 70 gadadienā
1939.gada janvāris Rīgas Namsaimnieku biedrības valde biedrības sekciju veiksmīgākai darbībai pārkārtoja dažu sekciju darbības rajonus
1939.gada 7.februāris Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs A. Bērziņš par kameras Namsaimnieku un cūvniecības sekcijas un par Namsaimniecības komisijas priekšsēdētāju ieceļ biedrības valdes priekšsēdētāju E. Rozīti
1939.gada marts Rīgas Namsaimnieku biedrības visās 18 sekcijās notiek kandidātu vēlēšanas sekcijas vecāko amatiem un delegātu vēlēšanas delegātu sapulcei
1939.gada 31.marts Baltajā namā notiek Rīgas Namsaimnieku biedrības pirmā delegātu sapulce, tiek ievēlēti valdes un padomes locekļi. Par biedrības priekšnieku ievēl Eduardu Rozīti
1939.gada 31.marts Rīgas Namsaimnieku biedrības valde ieceļ vadību visām 18 biedrības sekcijām
1939.gada 1.aprīlis Biedrība pārceļas uz jaunām telpām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras namu Amatu ielā 4
1939.gada maijs Rīgas Namsaimnieku biedrība ieceļ sekciju Dāmu komiteju vadību
1939.gada septembris Finanšu ministrs izsniedz atļaujas biedrībai namu apkurināšanai lietojamā koksa krājumu sadalīšanai
1939.gads Biedrības biedru skaits pārsniedz 3200 personas
1939.gada 2.novembris Rīgas Hipotēku biedrības pilnvaroto sapulcē par valdes locekli ievēlēts biedrības valdes loceklis Fricis Bērziņš
1939.gada 10.novembris Rīgas Namsaimnieku biedrības valde aicināja atbalstīt visus Latvijas pilsoņus ar ziedojumiem Valsts aizsardzības fondā valsts drošības pasitiprināšanai
1940.gada janvāris Rīgas namsaimnieku biedrība noslēdz līgumu ar Mežu departamentu par malkas iegādi namsaimniekiem centrālapkures vajadzībām
1940.gada 2.februāris Rīgas Namīpašnieku biedrības valde nosūtīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras 5 darbības gadu atceres dienā tās priekšsēdētājam  A. Bērziņam apsveikumu un pateicības rakstu
1940.gada februāris Rīgas Namsaimnieku biedrības visās 18 sekcijās notiek kandidātu vēlēšanas sekcijas vecāko amatiem un delegātu vēlēšanas delegātu sapulcei
1939.gada marts – aprīlis Rīgas Namsaimnieku biedrības valde ieceļ vadību visām biedrības sekcijām
1940.gada 24.aprīlis Ķemeru Namsaimnieku biedrība, Slokas Namsaimnieku biedrība un Siguldas Namsaimnieku biedrība pievienojas Rīgas Namsaimnieku biedrībai
1940.gada 27.aprīlis Baltajā namā notiek Rīgas Namsaimnieku biedrības pavasara delegātu sapulce, tiek ievēlēti valdes un padomes locekļi. Par biedrības priekšnieku ievēl Eduardu Rozīti
1940.gada maijs Rīgas Namsaimnieku biedrības valde ieceļ vadību jaunajām biedrības sekcijām
1940.gada 22.jūnijs Rīgas Namsaimnieku biedrība nosūtīja Ministru prezidentam A. Kirhenšteinam apsveikuma telegrammu
1940.gada 14.- 15.jūlijs Rīgas Namsaimnieku biedrība rosina balsot par Latvijas darba tautas bloka kandidātiem
1940.gada 20.jūlijs Par žurnāla “Mūsu īpašums” atbildīgo redaktoru tiek iecelts Rīgas Namsaimnieku biedrības valdes loceklis Teodors Štāls
1940.gada jūlijs Rīgas Namsaimnieku biedrības valde izraudzīja savus pārstāvjus Rīgas pilsētas 18.iecirkņa (īres) miertiesā un Īres inspekcijas padomē
1940.gada 30.jūlijs Biedrība pārceļas uz jaunām telpām – Balto namu Kr.Valdemāra ielā 35
1940.gada 10.augusts Iznāk pēdējais (594.)namīpašnieku žurnāla “Mūsu īpašums” numurs
1940.gada augusts Rīgas Namsaimnieku biedrība pārtrauc savu darbību
1992.gada 14.maijs Ar sākotnējo nosaukumu tiek atjaunota Rīgas Namīpašnieku biedrība
1992.gada maijs Biedrība iegūst savas telpas Lienes ielā 4-1